Transfertcenu direktīva – ko tā nozīmēs Latvijai?

Raksta autore: Aina Okseņuka, KPMG Latvijā vecākā projektu vadītāja

2023. gada septembrī Eiropas Komisija (EK) publicēja Eiropas Savienības Padomes direktīvas priekšlikumu par transfertcenu noteikšanu. Jaunā direktīva paredz noteikt kopīgu transfertcenu regulējumu Eiropas Savienības (ES) valstīs, tādējādi harmonizējot šo nodokļu jomu arī ES līmenī. Ko direktīvas ieviešana nozīmēs Latvijai?

Ja direktīva tiks pieņemta, paredzēts, ka tā būs jāpārņem nacionālajos normatīvajos aktos līdz 2025. gada 31. decembrim un to sāks piemērot no 2026. gada 1. janvāra.

Pašlaik transfertcenas tiek piemērotas, ievērojot starptautisko divpusējo nodokļu konvenciju noteikumus, katras valsts patstāvīgi ieviesto transfertcenu regulējumu un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) transfertcenu vadlīnijas, kuru raksturs lielākajai daļai ES valstu ir tikai rekomendējošs, nevis juridiski saistošs.

Tā kā līdz šim katra ES valsts savu transfertcenu piemērošanas kārtību veidoja patstāvīgi, starptautiskām uzņēmumu grupām jārēķinās ar atšķirīgiem noteikumiem katrā valstī, kurā tās darbojas. Atšķirīgie regulējumi rada ne tikai augstākas izmaksas, bet arī dubultās aplikšanas un agresīvas peļņas novirzīšanas riskus.

Galvenais direktīvas mērķis ir vienādot noteikumus visās ES valstīs, tādējādi ieviešot lielāku skaidrību nodokļu jomā. Nodokļu sistēmas skaidrība un paredzamība tiek noteikta par augstu prioritāti, tai mēdz būt pat lielāka nozīme nekā zemam nodokļu slogam.

Ar EK piedāvāto transfertcenu direktīvu faktiski tiks ieviests kopīgs regulējums ES līmenī. Ar direktīvu tiks piešķirts arī vienveidīgs statuss ESAO transfertcenu vadlīnijām visās ES valstīs, kas to pēdējā redakcijā direktīvas spēkā stāšanās brīdī kļūs par juridiski saistošu instrumentu visām valstīm.

Papildu direktīvai tiks harmonizēta arī transfertcenu prakse. Plānots veidot ekspertu grupu, lai apspriestu un vienotos par vienveidīgu tirgus cenu principa interpretāciju. Turpmāk ir paredzēts izdot saistošus noteikumus par konkrētiem darījumiem ES padomes īstenošanas aktu veidā.

Apskatām detalizētāk direktīvas saturu, analizējot, ko tas nozīmēs Latvijai:

Tirgus cena un saistītās personas

Saskaņā ar tirgus cenas principu uzņēmums, kurš veic vienu vai vairākus komerciālus vai finansiālus pārrobežu darījumus ar saistītu uzņēmumu, nosaka savas ar nodokli apliekamās peļņas summu tādā veidā, kas atbilst nesaistītu pušu darījuma principam. Līdz ar to tiks iekļauts pārrobežu elements. Proti, direktīva neaptvers saistīto pušu darījumus vienas valsts robežās. Protams, tas neierobežo katras valsts tiesības paturēt spēkā esošo vietējo transfertcenu regulējumu, kas Latvijai ir ļoti nozīmīgs aspekts.  

Direktīva paredzēs vienotu saistīto personu definīciju, Latvijai būs jāpārskata saistīto personu skaidrojums. Šobrīd Latvijā saistītas personas kritērijs paredz 20% īpašumtiesību slieksni, nevis 25%, kā noteiks direktīva. Latvijā minētais slieksnis fiziskām personām ir 50%, bet direktīva to samazinās uz 25%. Līdz ar to sagaidāms, ka lielāks slogs būs tiem uzņēmumiem, kas veic darījumus ar saistītām fiziskām personām.

Tirgus cenas pastāvīgajām pārstāvniecībām

Paredzēts, ka pastāvīgās pārstāvniecības transfertcenu mērķiem tiks uzskatītas par saistītiem uzņēmumiem. Līdz ar to tirgus cenu princips attieksies arī uz galvenā uzņēmuma iekšējiem darījumiem ar tā pastāvīgajām pārstāvniecībām. Latvijā pašlaik ir spēkā salīdzinoši īpatnējs regulējums par peļņas attiecināšanu uz pastāvīgajām pārstāvniecībām, kas ne vienmēr noved pie tirgus cenu iznākuma.

Šobrīd Latvijas nodokļu regulējums paredz ierobežojumus galvenā uzņēmuma izmaksu attiecināšanai uz Latvijas pastāvīgām pārstāvniecībām, lai arī sabiedrībām ar ierobežotu atbildību šādi ierobežojumi nav noteikti. Iespējams, Latvijai vajadzēs pārskatīt regulējumu par peļņas attiecināšanu uz pastāvīgajām pārstāvniecībām, lai nodrošinātu iespēju ievērot tirgus cenu principu.

Transfertcenu metodes

Saskaņā ar ESAO transfertcenu vadlīnijām un jau pastāvošo praksi ES dalībvalstīs direktīva definēs piecas transfertcenu metodes.

Latvijā pastāv specifisks rīcības modelis attiecībā uz tālākpārdošanas metodi – tiesu prakse faktiski atbalsta nepareizu tās piemērošanu, kad tiek vērtēts neto, nevis bruto peļņas rādītājs, kā to paredz ESAO. Šāda prakse nebūs saderīga ar jauno direktīvu, tāpēc līdz ar tās ieviešanu nodokļu maksātājiem šīs metodes piemērošanas negatīvā interpretācija tiks atrisināta.

Vienošanās par izmaksu dalīšanu

Direktīva paredzēs un definēs vienošanos par izmaksu dalīšanu jeb cost contribution arrangement. Pašlaik Latvijas normatīvajos aktos šāds jēdziens nav definēts. Jaunā termina ieviešana vērtējama pozitīvi, jo ļaus nodokļu maksātājiem izmantot vienošanās priekšrocības.

Transfertcenu korekcijas

Direktīvas 6.pantā tiks paredzēta procedūra, ka ES dalībvalstīm būs pienākums piešķirt transfertcenu pretkorekcijas. Proti, ja vienam grupas uzņēmumam tiks palielināts apliekamais ienākums pirmajā valstī, attiecīgais saistītais uzņēmums otrajā valstī varēs vērsties pie otrās valsts nodokļu administrācijas ar noteikta satura iesniegumu un attiecīgi samazināt savu apliekamo ienākumu par transfertcenu korekciju otrajā valstī 180 dienu laikā. Gadījumā, ja otrās valsts nodokļu administrācija neuzskatīs par pamatotu nodokļu maksātāja iesniegumu, tam joprojām būs iespēja ierosināt savstarpējās saskaņošanas procedūru.

Šis ir būtisks risinājums transfertcenu pretkorekciju jautājumam. Latvijā pašlaik nav citas iespējas transfertcenu pretkorekcijas veikšanai, izņemot vienīgi savstarpējās saskaņošanas procedūru, kas var aizņemt krietni ilgāku laiku par 180 dienām. Direktīva tādējādi paredz ātrāku un skaidrāku ceļu līdz transfertcenu pretkorekcijas veikšanai.

Papildus direktīva paredzēs nosacījumus, lai nodokļu maksātāji varētu veikt tā saucamās “kompensējošās korekcijas” – brīvprātīgas korekcijas pirms uzņēmuma nodokļu deklarācijas iesniegšanas. Tā kā direktīvas priekšlikumi neparedz, ka kompensējošā korekcija var būt tikai apliekamo ienākumu palielinoša, tad pastāv cerība, ka Latvijā saskaņā ar direktīvu varētu tikt ieviestas arī samazinošās kompensējošās korekcijas, kas būtu laba ziņa nodokļu maksātājiem.

Kvartiļu izmantošana

Direktīva paredz, ka gadījumos, ja transfertcenu metodes piemērošanas rezultātā tiek identificēts vērtību diapazons, par tirgus cenu intervālu uzskata starpkvartiļu intervālu (1.–3.kvartile). Ja nodokļu maksātāja finansiālais rezultāts iekļaujas šajā tirgus cenu intervālā, apliekamais ienākums nav jākoriģē, ja vien nav pierādīts, ka konkrētā gadījuma fakti un apstākļi attaisno īpašu un atšķirīgu novietojumu šajā diapazonā. Tomēr, ja nodokļu maksātāja rezultāti neiekļaujas tirgus cenu intervālā, ir veicama korekcija, pamatojoties uz noteiktā tirgus cenu intervāla mediānas vērtību, ja vien netiek pierādīts, ka kāds cits diapazona punkts nosaka nesaistītu pušu darījuma principam atbilstošu cenu, ņemot vērā konkrētā gadījuma apstākļus.

Latvijas regulējums pašlaik neparedz līdzīgus nosacījumus. Kritiski vērtējama direktīvā paredzētā kārtība korekcijas veikšanai, izmantojot primāri mediānas vērtību. Tāpat kritiski vērtējams arī tas, kādi būtu pietiekoši pamatoti apstākļi citas vērtības piemērošanai. Praksē Latvijā tik tiešām Valsts ieņēmumu dienests (VID) veic transfertcenu korekcijas, piemērojot tirgus cenu intervāla mediānas vērtības, tomēr visbiežāk tas nesakrīt ar nodokļa maksātāja viedokli par attiecīgā darījuma apstākļiem. Direktīvas pašreizējā redakcija nesniedz vairāk skaidrības šajā aspektā.

Transfertcenu dokumentācijas saturs

Transfertcenu dokumentācijā būs jāiekļauj komerciālo vai finansiālo attiecību noteikšana, transfertcenu noteikšanas metodes, vispiemērotākās metodes noteikums, salīdzināmības analīze un nesaistītu pušu darījuma principa diapazona noteikšana. Minētie elementi jau tagad ir iekļauti Latvijas normatīvo aktu prasībās par transfertcenu dokumentācijas saturu. Lai gan minētais obligāto dokumentācijas sastāvdaļu uzskaitījums ir nedaudz šaurāks nekā šobrīd spēkā esošās Latvijas prasības, tomēr nav sagaidāms, ka notiktu kādas atkāpes no vispārpieņemtās ESAO ieviestās trīs līmeņu dokumentācijas pieejas – globālā, vietējā dokumentācija un pārskats par katru valsti. Tādā pašā formātā tās ir ieviestas arī Latvijā.

EK būs tiesīga papildināt transfertcenu dokumentācijas satura prasības, sagatavot kopīgas dokumentācijas veidnes, noteikt valodas prasības, noteikt nodokļu maksātāju loku, uz kuriem attiecas transfertcenu dokumentācijas prasības, kā arī noteikt termiņus.

Šāds direktīvas punkts pasaka, ka turpmāk ir iespējama detalizētāka EK iesaiste transfertcenu dokumentāciju jomas regulēšanā. Iespējams, šāda attīstība var nest arī kādus uzlabojumus Latvijas nodokļu maksātājiem, piemēram, tik ļoti pieprasīto angļu valodas lietošanu transfertcenu jomā, kā arī potenciāli iespējamā dokumentācijas prasībām pakļautā nodokļu maksātāja loka izmaiņas. Atgādinām, ka pašlaik, piemēram, angļu valodā sagatavota vietējā dokumentācija saskaņā ar VID vadlīnijām ir uzskatāma par būtisku pārkāpumu, kā rezultātā nodokļu maksātājiem var tikt piemērots ievērojams naudas sods.

ESAO transfertcenu vadlīniju statuss

Direktīva nosaka pienākumu ES dalībvalstīm nacionālajos normatīvos aktos noteikt, ka direktīvā paredzētie transfertcenu noteikumi tiek piemēroti atbilstoši ESAO transfertcenu vadlīnijām. Tādējādi tām tiek piešķirts juridiski saistošs statuss. Kad tiks izdotas jaunas vadlīniju redakcijas, tiks veikti attiecīgi grozījumi direktīvā.

Tā kā ESAO transfertcenu vadlīnijas uzskatāmas par galveno transfertcenu piemērošanas principu avotu, juridiski saistoša statusa piešķiršana tām ir vērtējama pozitīvi. Šāda attīstība varētu nozīmēt kvalitatīvāku transfertcenu prakses, tostarp tiesu prakses, attīstību.

Direktīva paredz turpmāk izstrādāt ES Padomes īstenošanas aktus, kas skaidrotu transfertcenu piemērošanu specifiskos darījumos:

• nemateriālo aktīvu vai ar tiem saistītu tiesību, tostarp grūti novērtējamu nemateriālo aktīvu, nodošana starp saistītiem uzņēmumiem;
• pakalpojumu sniegšana starp saistītiem uzņēmumiem, tostarp tirgvedības un izplatīšanas pakalpojumu sniegšana;
• vienošanās par izmaksu dalīšanu starp saistītiem uzņēmumiem;
• darījumi starp saistītiem uzņēmumiem uzņēmējdarbības pārstrukturēšanas kontekstā;
• finanšu darījumi;
• transakcijas starp galveno biroju un tā pastāvīgajām pārstāvniecībām.

Direktīvas paskaidrojuma rakstā minēts, ka īstenošanas akti ne tikai aprakstīs piemērojamo metodoloģiju noteiktiem darījumiem, bet ar tiem arī varētu tikt noteikti safe harbours, kas būtiski atvieglotu transfertcenu prasību izpildi. Pozitīvi vērtējams tas, ka šāda veida darījumiem tiks izstrādātas papildu interpretācijas, uz kurām varēs pamatoties gan nodokļu administrācijas, gan nodokļu maksātāji. Safe harbours būtu īpaši vērtīgs atvieglojums Latvijas nodokļu maksātājiem, ņemot vērā, ka ļoti bieži saistīto pušu darījumu apjomi Latvijas nodokļu maksātājiem ir salīdzinoši mazi.

Šajā dokumentā apkopotā informācija ir vispārīga un nav paredzēta kādas konkrētas fiziskas vai juridiskas personas situācijas apskatam. Lai arī mūsu mērķis ir sniegt precīzu un savlaicīgu informāciju, nav iespējams garantēt, ka informācijas saņemšanas brīdī tā vēl arvien būs precīza vai ka tā būs precīza nākotnē. Nevienam savā rīcībā nevajadzētu paļauties uz šo informāciju bez atbilstošas profesionālas konsultācijas, rūpīgi izpētot konkrēto situāciju.