KPMG 2011. gadā veiktajā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (NILL) novēršanas pētījumā, kas aptvēra bankas visā pasaulē, tika secināts, ka banku vadībai nākas arvien vairāk pievērst uzmanību citām prioritātēm, nevis NILL novēršanai. Pētījuma rezultāti liecina, ka par 9% mazāk banku vadību uzskata, ka NILL novēršana ir viens no pašiem svarīgākajiem jautājumiem (samazinājums no 71% 2007. gadā līdz 62% 2011. gadā).
KPMG NILL novēršanas konsultāciju pakalpojumu vadītājs Braiens Dillijs komentē:
„Ir saprotams, ka banku vadība koncentrējas uz „izdzīvošanu” un uz neskaitāmajām izmaiņām likumdošanā, tomēr NILL novēršanai būtu jābūt vienai no prioritātēm, citādi pastāv risks, ka bankai var tikt uzlikta milzīga soda nauda un var rasties traucējumi tās darbībā, īpaši saistībā ar sankciju ievērošanas jautājumu.”
Tajā pašā laikā, pirmo reizi veicot šāda veida NILL novēršanas pētījumu Baltijas valstīs, tika secināts, ka NILL novēršana ir viens no svarīgākajiem jautājumiem Baltijas banku vadības dienas kārtībā (par ļoti svarīgu to ir atzinuši 82% respondentu Baltijas valstīs, to skaitā visi respondenti Latvijā). KPMG Baltics SIA Asociētā direktore Latvijā Evija Miezīte to komentē šādi: „Fakts, ka Baltijas valstu, īpaši Latvijas, bankas pievērš pastiprinātu uzmanību NILL novēršanas jautājumiem atspoguļo to, ka bankas apzinās, ka šī reģiona finanšu sektors pakļauts paaugstinātam NILL riskam, un faktu, ka Baltijas un īpaši Latvijas banku sektorā būtisku lomu spēlē nerezidentu klientu un viņu darījumu plūsmu apkalpošana.”
Pētījumā tika konstatēts, ka pasaulē NILL novēršanas izmaksas kopš 2007. gada ir pieaugušas par vidēji 45%, un tiek lēsts, ka turpmāko trīs gadu laikā tās pieaugs vēl par 28%. Jāatzīst, ka daudzi NILL novēršanas speciālisti ir regulāri kļūdījušies, aplēšot nākotnes izmaksas, tās paredzot zemākas par faktiski piedzīvotajām. 2007. gadā mazāk kā piektdaļa (17%) no viņiem paredzēja, ka izmaksu pieaugums būs 51% vai vairāk, savukārt atskatoties uz šo pašu periodu, gandrīz trešdaļa (31%) no viņiem atzina, ka izmaksas faktiski bija pieaugušas par minēto apjomu.
Baltijas valstīs 84% respondentu lēsa, ka NILL novēršanas izmaksas ir pieaugušas, un vairums no viņiem vērtēja, ka pieaugums ir bijis robežās no 21% līdz 50%. Turklāt vairākums respondentu paredz, ka NILL novēršanas izmaksas nākamo trīs gadu laikā pieaugs, tomēr, iespējams, ka mazākā mērā nekā iepriekš.
Lai arī ir vērojams izmaksu pieaugums, tikai 10% respondentu bankās visā pasaulē bija iegādājušies NILL novēršanas funkciju ārpakalpojumus, bet 80% respondentu šādu iespēju nebija pat izskatījuši. Jāsecina, ka bankas neizmanto iespēju ietaupīt līdzekļus, nododot ārpakalpojumu sniedzējiem daļu no zemāka riska NILL novēršanas darbībām.
Šajā pētījumā pirmo reizi tā vēsturē ir iekļauti jautājumi, kas saistīti ar „kukuļošanas un korupcijas novēršanas aktivitātēm”, un šī joma uzreiz tika novērtēta kā trešā lielāka izdevumu joma un tika norādīts, ka šajā ziņā ir jūtama Lielbritānijas kukuļošanas novēršanas likuma (U.K. Bribery Act) un ASV Ārvalstu kukuļdošanas likuma (U.S. Foreign Corrupt Practices Act) ietekme. Savukārt Baltijas valstīs kukuļošanas un korupcijas novēršana netika minēta lielāko NILL novēršanas izdevumu veidu vidū.
Nesenie notikumi Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā ir likuši bankām visā pasaulē sākt veltīt pastiprinātu uzmanību politiski nozīmīgām personām („PNP”). Kopš 2007. gada pētījuma veikšanas to banku respondentu skaits, kurās bija ieviesti formāli procesi PNP identificēšanai un uzraudzībai, ir pieaudzis no 71% līdz 88%. Ir skaidri jaušama ietekme, ko radījusi 2007. gadā ieviestā ES trešā direktīva par NILL novēršanu, kurā tika pieprasīts uzraudzīt PNP, jo to Eiropas finanšu iestāžu skaits, kurās šādas procedūras ir ieviestas, ir pieaudzis no 65% 2007. gadā līdz 94% 2011. gadā. Arī gandrīz visi respondenti Baltijas valstīs ir norādījuši, ka viņu pārstāvētajās bankās ir ieviestas īpašas procedūras šādu personu identificēšanai un uzraudzībai.
Braiens Dillijs to komentē šādi:
„Tā kā 2011. gada „Arābu pavasaris” ir ieildzis līdz pat rudenim, ir interesanti vērot, kā finanšu iestādes visā pasaulē ir ieviesušas uz risku balstītu pieeju savu klientu apzināšanā, un vairums no tām (96%) PNP statusu šobrīd uzskata par riska faktoru. Grūtākais šajā ziņā ir tas, ka atsevišķos gadījumos PNP vienas dienas laikā var kļūt gan par sankcionētām, gan par nevēlamām personām, un tad varas iestādes var sākt sīki izpētīt darījumus ar personām, ar kurām pirms brīža tika veicināta sadarbība.”
Stīvens Jangs, KPMG Baltics SIA vecākais partneris, komentē: „Baltijas valstu bankas apkalpo daudz nerezidentu klientu, kuru patiesā labuma guvēji uzturas pārsvarā NVS valstīs, tāpēc notikumi Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā tieši neietekmē Baltijas valstu banku NILL novēršanas risku. Tomēr bankām jābūt piesardzīgām un jānodrošina procedūras PNP, kas, iespējams, kļūst gan par sankcionētām, gan par nevēlamām personām uzraudzībai.
Braiens Dillijs to komentē šādi:
„Bankām ir jānodrošina, ka tās var pamatot savas attiecības ar PNP, īpaši ņemot vērā, ka to politiskais statuss nākotnē var mainīties. Vienmēr nepieciešams uzdot jautājumu, kur attiecīgā PNP gūst naudas līdzekļus, kas tiek apgrozīti finanšu iestādē, un būt gataviem paskaidrot šādu personu veiktos darījumus.”